Džekija / Jackie

jackie_xlg

Režisors: Pablo Larraín
Aktieri: Natalie Portman, Peter Sarsgaard, Greta Gerwig
Balvas: 3 Oskara nominācijas (par labāko aktrisi, par labākajiem tērpiem, par labāko sarakstīto mūziku), 36 balvas, 138 nominācijas
Žanrs: Biogrāfija, drāma
Valsts: Ķīna, ASV
Gads: 2016
Atzīme: 7/10

Ziniet, sievietēm reizēm ir vēlme nopirkt ļoti skaistas un neadekvāti dārgas kurpes, kuras uzvelk vienu reizi. Tad nu par šo filmu ir tas pats. Filma vienai reizei. Un ne tāpēc, ka stāsts smags, bet tāpēc ka nofilmēts smagi un tāpēc ka mūzika visas filmas garumā tur sasprindzinājumu ar augstajām notīm.
Portmane ir malacīte, viņa absolūti abstrogējās, lai nospēlētu sabiedrībā pazīstamu personu – Džekiju Kenediju – viņas droši vien smagākajā dzīves posmā, zaudējot vīru. Viņā nekas nepalika no viņas pašas, kā tikai ķermenis; es pat teiktu, ka Portmane pārspēja pati sevi, kas gan nebūtu brīnums, jo lomu viņai piedāvāja jau 2012.gadā, bet tikai 2015.gadā to apstiprināja. Žēl, ka viņa nedabūja Oskaru, jo šeit ir par ko uzslavēt.
Interesanti arī ir tas, ka patiesībā sākumā bija doma veidot mini-seriālu, kura režisors tad būtu Spīlbergs, bet viņš atteicās, un nu piedāvāja galīgi nepierezējušam biogrāfijas veidošanā čīlietim Pablo pastrādāt. Pablo piekrita, lai gan sākotnēji viņam nebija nekādas intereses Džekijas personībā. Un ticiet vai nē, filma rada gluži pretēju viedokli.
Es nevaru neatzīmēt tērpus. Pasaule jau sen runā par Džekijas stilu un māku būt laikā un vietā pareizi apģērbtai un šķita, ka mode ir lielākais, kas viņu interesē, taču tas ir tikai labi izvēlēts rāmis, ko rādīt publikai. Filmā parādās Portmanes izpildīts pārdzīvojums, nostāja, skaidrība domās, galīgi cita iekšējā pasaule.
Un vēl. Filma daļēji ir balstīta uz reāli notikušu interviju, tāpēc es gribētu pateikt paldies filmas iesaistītajai komandai par to, ka nepalaida garām šķietami nevienu rindiņu.

TUVĀ PILSĒTA 04/03/2017

Režisors: Kirils SEREBREŅŅIKOVS /Krievija/

Scenārijs pēc Marjusa Ivaškeviča lugas (pārveidotas)

Spēlē: Maija Doveika, Gundars Grasbergs, Kārlis Reijers, Marija Bērziņa, Arturs Krūzkops, Kaspars Zvīgulis, Dita Lūriņa, Jānis Āmanis, Romāns Bargais

Es laikam sen neesmu bijusi teātrī… Pateikt, ka šoks ir tieši tas, ko tu izjūti izrādes laikā, ir tikpat kā neko nepateikt. Jūs esat redzējuši filmu Antikrists (Antichrist, 2009)? Nu, ja esat, tad sajūtas ir aptuveni tādas pašas, tikai šauj daudz tiešāk un trāpa daudz sāpīgāk, jo spēle notiek tavu acu priekšā.

Es negaidīju tādu atklātību un tiešumu. Es negaidīju arī to, ka stāsts ievirzīsies ļoti nopietnā sarunā ar skatītāju. Ja man palūgtu aprakstīt, ko redzēju, es nevarētu. Te reizē ir putra un reizē pilnīga skaidrība.

Režisors teica, ka izrāde ir par seksa tūrismu un ka centās neveidot neko modernu. Pamatā jā, par seksa tūrismu, bet sēdēt Latvijas Nacionālajā teātrī, kur proklamēja Latvijas Republiku, un skatīties atklātus pornogrāfiska satura izgriezumus, es teiktu, ka ir pat ļoti moderni. Tajā pašā laikā arī amizanti, jo bija ne mazums tādu ainu, kad publika smējās līdz asarām un pat bija gatava aplaudēt par jokiem.

Es atzīšos, ka bija mirklis, kad es gribēju iet prom, jo mana mākslas uztvere vispār nesavienojās ar diezgan necilvēcīgu spīdzināšanu, bet es paliku, un nenožēloju, jo tālāk viss paliek skaidrāks un pat negaidīts.

Ja režisors gribēja panākt skatītāja emocijas, viņš to panāca. Tu sākumā izjūti interesi, tad neizpratni, tad šausmas, tad sašutumu, tad jautrību, tad atkal šausmas, tad piekrišanu, tad sastingšanu, kopā viss nosauktajā un jauktā secībā. Beigās tu jūti apātiju un pilnīgu apskaidrību. Un tev jau vairs nekas nešķiet anormāls. Tas ir kā saistīti runāt par citronu, kartupeli, mašīnu un kefīru un reizē skatīties uz Maļeviča „Sarkano kvadrātu”.

Es laikam pat gribētu pateikties režisoram par māku savienot ļoti globālas lietas, turklāt atspoguļot tās nepārprotamā veidā, vilkt paralēles ar to, kas notiek sabiedrībā, ieskaitot mazohistus, politiku un visa fiksēšanu uz video, kā arī to, ka no reāla notikuma var izspēlēt ko tik daudzpusīgu.

Ja neesi gatavs atrasties ārpus savas komforta zonas, neskaties.

Lielais Ķīnas mūris / The Great Wall

678a740dd8cc6d9af045de6c66d473dc

Režisors: Yimou Zhan
Aktieri: Matt Damon, Tian Jing, Willem Dafoe
Balvas: –
Žanrs: Piedzīvojumu filma, fantāzija
Valsts: Ķīna, ASV
Gads: 2017
Atzīme: 8/10

Ņemot vērā, ka es ne sevišķi daudz zinu par mītiem, it īpaši tiem, kas skar tālos austrumus, tad šī filma labi noder vismaz ar vienu aci, bet palūkoties vēl vienā sfērā, kuru var pētīt un pētīt, un pētīt. Krāšņa filma par tālajām 1.gadsmita beigām un 2.gadsimta sākumu, kurā rāda Sunu Dinastiju – valdību, kurā pirmo reizi cilvēces vēsturē tika izmantota nauda papīra formā, kad beidzot saprata, kur ir ziemeļi, izmantojot kompasu, un kad pirmo reizi redzēja savām acīm “melnā pūdera” jeb šaujampulvera iespējas. Būtībā filmā viss norisinās tieši “melnā pūdera” dēļ. Es biju pārsteigta par cilvēku izdomu, cīnoties ar monstriem un visvairāk par to, ka bija jūtams, ka darbs paveikts atbildīgi, pārdomājot iespējami daudz detaļu un iespējas, kā izmantot to, kas tev reāli ir. Man patika, ka galvenajai lomai izvēlējās Metu Deimonu, lai gan viņa eiropeiskā seja stipri grieza acis uz ķīniešu fona, man patika izvēlētā taktika spēlēšanā, un, protams, tas, ka vadone bija sieviete, lai gan nedaudz pameklējot, neatradu informāciju, ka šajās valdība bija arī sieviešu karaspēks un it sevišķi sieviete – ģenerālis. Lai vai kā iesaku pamielot acis, jo tā patiešām ir vērtīga piedzīvojumu filma!

Sabiedrotie / Allied

timthumb

Režisors: Robert Zemeckis
Aktieri: Brad Pitt, Marion Cotillard, Jared Harris
Balvas: 1 Oskara nominācija par kostīmiem un 9 citas nominācijas
Žanrs: Drāma, romantika
Valsts: ASV, Lielbritānija
Gads: 2016
Atzīme: 7/10

Jauna filma ar labiem aktieriem par gandrīz vai jauku tēmu. Filmā rādītie notikumi norisinās 2.Pasaules kara laikā, kad ārā nemiers, kad pildi citu dotos uzdevumus, sevišķi nepiedomājot un neuzdodot jautājumus. Divi sveši cilvēki satiekas un nospēlē, ka ir vīrs ar sievu un –voilā – viņu stāsts pārtop īstenībā. Skaisti, mierīgi un nemierīgi reizē, filma ar diviem galvenajiem notikumiem divu nopietnu cilvēku dzīvēs. Es neteiktu, ka es esmu starā par filmu, turklāt, manuprāt, līdzīga tēmas jau ir izspēlētas, bet filmai piemīt šarms, jo lomās ir Marijona un Breds, un šie abi jau nu nespēlē slikti. Izpausties te gan nebija kur, bet varbūt arī nevajadzēja, galu galā rādīts laiks, kad cilvēki bija emocionāli tukši, turklāt tādā laikā emocijas rādīt bija vulgāri. Kas patiešām filmā ir novērtēts, tad tie ir kostīmi. Skatījos un laizījos. Sagribējās pat iemācīties šūt…

Doktors Streindžs/ Doctor Strange

doctor-strange-2016-poster-impossibilities

Režisors: Scott Derrickson
Aktieri: Benedict Cumberbatch, Chiwetel Ejiofor, Rachel McAdams
Balvas: 1 balva, 1 nominācija
Žanrs: Piedzīvojumu, fantāziju filma
Valsts: ASV
Gads: 2016
Atzīme: 10/10

Komiksi un fantāzijas filmas vispār nav mans zirdziņš, un šīs filmas noskatīšanās iemesls bija vienkāršs – aizgāju kompānijas pēc. Secināju grandiozi labas lietas! Pirmā, komiksi reizēm mēdz būt pat ļoti jēdzīgi, un, nedaudz piestrādājot, var vilkt aiz sevis plašu un vērtīgu ideju klāstu. Otrkārt – šai fantāzijai pat kaut kur gribētos noticēt. Treškārt – Benedict Cumberbatch laikam ir nolemts tādām dīvaiņu gudruļu lomām. Bet nu par visu pēc kārtas. Skatījos jaunājā kinoteātra zālē 3D un reizēm jautāju sevi, kā tie datoriķi nesalauza sev smadzenes, veidojot tādu grafiku. Un lai gan man netīši gribējās vilkt paralēles ar filmu Pirmsākums (Inception, 2010), jāsaka, ka nekādas saiknes es tā arī neatradu, turklāt šajā filmā tika izmantota absolūti cita koncepcija par to, kā būtu pareizi veidot grafiku. Mūzika? Jā, bija laba, netīši pat gribējās domāt, ka tas ir pats Hans Zimmers, bet arī šeit es netrāpīju. Filmā ir ļoti labi izstāstīts tas, par ko tagad zinātnieki daudzās valstīs cīnās, jeb izveseļošanās šūnu līmenī. Kamēr zinātnieki domā to izdarīt, iejaucoties un liekot šūnām strādāt pēc noteikta algoritma, šī filma pastāsta, kā to pašu izdarīt, tikai iejaucot prāta spēku. Skaisti tērpi, labi joki, bērnišķīgi atkārtojumi –viss kā vajag, lai ieliktu maksimālo, ko varu jeb „paldies, man patika, kādreiz noskatīšos vēlreiz!”.

Advokāts (The Counselor)

Režisors: Ridley Scott
Aktieri: Michael Fassbender, Penélope Cruz, Cameron Diaz
Balvas: 5 balvas, 3 nominācijas
Žanrs: krimināldrāma
Valsts: ASV, Lielbritānija
Gads: 2013
Atzīme: 5/10
Tēma: narkotikas, bizness, „draugi”

Grūti novērtēt filmu, kad nesaproti, par ko tā ir, tāpēc labi vien, ka ir neliels filma raksturojums. Ridley Scott – cilvēks, kas pazīstams ar tādām filmām kā Marsietis, Prometejs u.c., režisējis kaut ko ļoti tumšu. Nevaru saprast, vai filmas ideja ir parādīt narkotiku biznesa melnumu un to, ka īsti nezini, no kurienes kājas aug, vai vienkārši režisoram ir pamaz (vai otrādāk – pārāk daudz) informācijas un nojausmas, kas notiek šajā biznesā un tāpēc sakarīgā veidā filmā to izklāsīt ir bijis grūti. Filma rada sajūtu, ka esi no malas skatītājs, turklāt ir tā, ka tev visu laiku kaut ko nepasaka līdz galam un tu nesaproti, kas notiek un kas notiks, un tev ir aptuvena nojausma, kurš tad pār to valda, un vispār kāpēc tas tev ir jāredz. Es varētu piekrist divām lietām. Pirmā ir – garie dialogi ir interesanti dialogi. Filosofiski un reāli jēgā par lietām, kuras ikdienā ar citiem vai sevi neapspried. Otra lieta – ir sabāzti labi aktieri, veidojot palielu galveno varoņu komandu, kur katram ir izdevies nospēlēt sava tēla būtību. Viss. Ar to arī gribas pateikt – filma par kaut ko, lai veidotos kaut kas un tev pašam jāsaprot kas.

Bridget Jones’s Baby/ Bridžitas Džounsas mazulis

Režisors: Sharon Maguire
Aktieri: Renée Zellweger, Colin Firth, Patrick Dempsey
Balvas:
Žanrs: komēdija, romantiska filma
Valsts: ASV, Lielbritānija, Francija
Gads: 2016
Atzīme: 9/10
Tēma: atklātība 40 gadu vecumā

Viņa ir atpakaļ! Ar nedaudz citu seju un svaru, bet viņa ir! Skeptiski, protams, izturējos pret turpinājumu, jo nācies daudzkārt vilties režisoru izdomā par to, ko tad vēl trakāku varētu izdarīt, lai turpinājums būtu vēl labāks par iepriekšējām filmām, bet šoreiz esmu patīkami pārsteigta. Pēdējā filma par Bridžitu ir bija 2004.gadā un nu pēc tik ilga klusuma perioda mēs beidzot varam gavilēt par noskatīšanās vērtu turpinājumu. Visa komanda ir malači, lieliski, ka nav pazaudēta pati Bridžitas būtība, ka ir pieticis izdomas jauniem smieklīgiem pavērsieniem (es smējos līdz asarām!), klupieniem un citām lietām, kuras tikai Bridžita var izdomāt veikt neīstajā laikā un vietā un absolūti par to neuztraukties. Man patika, ka filmā vairs nav naivums, kas ir bijis pirmajās divās daļās, un ka šis naivums tagad ir pārtapis par pieaugušu samierināšanos. Ir interesants pavērsiens par neredzēta tēla pievienošanu Patrick Dempsey personā un, protams, tā bēbju lieta… Kopumā es pievienojos bargajiem kritiķiem un saku: „Jā! Tas ir cienīgs Bridžitas Džounsas turpinājums” un man nez kāpēc šķiet, ka šim turpinājumam vēl tomēr sekos turpinājums.